Bīstami!

Uzmanieties no parabēnu konservantiem ķermeņa kopšanas produktos

    Pētījums 1984.gadā atklāja, ka parabēnus izmanto 13 200 dažādu līdzekļu formulās. Īpaši uztraukumu rada padušu kosmētikas produkti, piemēram, dezodoranti un pretsviedru līdzekļi, ko lieto bieži un kas uzsūcas caur ādu.

    Šī pētījuma ietvaros, analizējot 20 krūts vēža gadījumus, 18 paraugos atklāja augstu para-hidroksi-benzoskābes (parabēnu) koncentrāciju. Parabēni spēj imitēt hormonu estrogēnu, kam ir zināma loma krūts vēža attīstībā. Šos konservantus izmanto daudzos ādas kopšanas līdzekļos un atsevišķos pārtikas produktos, lai pagarinātu to derīguma termiņu.

    Lielbritānijas zinātnieki apgalvo, ka konservantu ķīmiskās vielas, kas tika atrastas krūts vēža paraugos, nāk no padušu dezodorantiem. Jauno atklājumu vadīja molekulārbioloģe Filipa Darbre (Dr. Philippa Darbre) – vecākā lektore onkoloģijā Rīdingas universitātē (University of Reading). Viņa ir pētījusi krūts vēzi jau 20 gadus un jau sen ir interesējusies par parabēniem, bet nevarēja atrast līdzekļus savam pētījumam.

    "Mūs vienmēr ir centušies pārliecināt, ka parabēni nespēj iekļūt organismā. Šis pētījums parāda, ka spēj gan. Cik man zināms, neviens cits to nav atklājis,” saka Filipa Darbre, vadošā autore pētījumam, kas tika publicēts žurnāla „Journal of Applied Toxicology” janvāra/februāra izlaidumā. 

    Uz etiķetēm parabēni parasti parādās kā metilparabēns (methylparaben), butilparabēns (butylparaben) un propilparabēns (propylparaben). Tos var atrast gandrīz jebkurā losjonā, dušas želejā, sejas tīrīšanas līdzeklī un skūšanās krēmā, kā arī citos kosmētikas un personīgās higiēnas produktos.

  

    Formaldehīds (formaldehyde) ir aizliegts Zviedrijā un Japānā

    Formaldehīds ir lēts un efektīvs konservants, ko plaši izmanto kosmētikas līdzekļos kā dezinfekcijas līdzekli, baktericīdu, fungicīdu un putu samazinātāju. Ir aprēķināts, ka šis populārais konservants, iespējams, rada alerģisku reakciju aptuveni 4 – 8% visu cilvēku. Tas atrodams dušas želejās, dezodorantos, dezinfekcijas līdzekļos, baktericīdos un līmēs. Tas ir ārkārtīgi spēcīgs kancerogēns un elpošanas ceļu kairinātājs.

    Pēdējā laikā par šīs vielas drošību ir ierosinātas arvien nopietnākas diskusijas līdz pat šīs vielas aizliegšanai kosmētiskajos līdzekļos gan Japānā, gan Zviedrijā.

    Cilvēkiem, kam ir alerģija no formaldehīda, var būt alerģiska reakcija arī no imadazolidinil urīnvielas (imadazolidinyl urea) un diazolidinil urīnvielas (diazolidinyl urea), jo šīs vielas arī var atbrīvot formaldehīdu.

    Cilvēkiem ar alerģiju pret formaldehīdu var būt problēmas arī ar 2-bromo-nitropropanu-1-3 (2-bromo-nitropropane-1-3) (vairāk pazīstamu ar zīmola nosaukumu Bronopol) jeb DMDM hidrāciju, 5-bromo-5-nitro-1-3 dioksānu (5-bromo-5-nitro-1-3 dioxane) (pazīstams arī kā Bromidox), un tri (hidrometil) nitrometānu (tris (hydromethyl) nitromethane).

    Produktus, kas satur šo ķīmisko vielu, jāuzskata par nepieņemamiem.

    

Absorbēšanos veicinošas vielas – virsmaktīvās vielas un ādu mīkstinošie līdzekļi

    Daudzi kosmētikas līdzekļi, kuru sastāvā ir vielas, kas paredzētas vielu ātrākai iekļuvei ādā nekā to spēj dabīgas sastāvdaļas (piemēram, ūdens), arī var izraisīt ādas jutīgumu. Šie savienojumi parasti ir ādu mīkstinošo vai virsmaktīvo vielu sastāvā.

    Absorbēšanos veicinošas vielas spēj ievērojami pārveidot stratum corneum (ādas virsējā slāņa) lipīdu barjerfunkciju, un tās var uzskatīt par potenciāliem ādas kairinātājiem. Taču absorbēšanos veicinošo vielu izmantošana recepšu medikamentos ir pieņemama, jo produkta saskares laiks ar ādu ir stingri ierobežots.

    Kosmētikas līdzekļu gadījumā neierobežotā un ilgstošā šo vielu saturošu produktu lietošana var novest pie alerģiskas reakcijas cilvēkiem ar jutīgu ādu. Kādā amerikāņu pētījumā vairāk kā 10% izpētīto alerģisko reakciju bija izraisījušas absorbēšanos veicinošās vielas.

    Lai arī absorbēšanos veicinošās vielas palīdz ādai uzņemt aktīvās sastāvdaļas, šīs vielas palīdz ādai viegli absorbēt arī citas kairinošas sastāvdaļas, piemēram, sintētiskās smaržvielas, virsmaktīvās vielas un konservantus. Tas ir paradoksāli, jo daba radīja stratum corneum lipīdu barjeru, lai atvairītu šādu ķīmisku vielu iespējamo agresiju. 

Anjonu virsmaktīvās vielas	Nejonu virsmaktīvās vielas
Dimrthylformamide	Dimethylacetamide	Dimethylsulfoxide
N-methyl-2-pyrrolidone	N,N-diethyl-m-toluamide	Propylene glycol
Tetrahydrofurfuryl	1-Dodecylazacycloheptan-2-one	2-Pyrrolidone
Alcohol	n-Hexanol	n-Butanol
n-Pentanol		Thymol

Vai minerāleļļa un silikona šķidrums patiešām ir ādu mīkstinoši līdzekļi?

    Ādu mīkstinošie līdzekļi ir vielas, kas palīdz ādai saglabāties mitrinātai un mīkstinātai. Visizplatītākie ādu mīkstinošie līdzekļi, ko izmanto kosmētiskajos produktos, ir minerāleļļa un silikona šķidrums, kas darbojas kā berjera uz Jūsu ādas un aizsargā to no ūdens zuduma un padara ādu uz tausti zīdainu un gludu. Taču šīs īpašības savukārt apgrūtina ādu veikt tās normālās funkcijas, piemēram, elpošanu un svīšanu, kas ir viens no visnozīmīgākajiem detoksifikācijas veidiem.

    Lielākā daļa tirgū nopērkamo zīdaiņu eļļu ir 100% minerāleļļa. Minerāleļļu izmanto ļoti daudzos ādas kopšanas līdzekļos, taču tā patiesībā pārklāj ādu tieši tāpat kā plastmasas plēve, izjaucot ādas dabīgo imūnsistēmas barjeru un nomācot tās spēju elpot un absorbēt mitrumu un barības vielas. 

    Jūsu āda ir lielākais orgāns Jūsu ķermenī, un organisms atbrīvojas no toksīniem caur ādu; tas ir ārkārtīgi būtiski, lai āda būtu brīva un spētu izvadīt toksīnus. Taču minerāleļļa kavē šo procesu, ļaujot toksīniem uzkrāties, un tas var veicināt pūtīšu un citu ādas problēmu veidošanos. Minerāleļļa palēnina arī citas ādas funkcijas un šūnu normālu veidošanos, kā rezultātā āda pāragri noveco.

    Tādēļ mēģiniet izvairīties no produktiem, kuru sastāvā ir minerāleļļa un silikona šķidrums. Dabā ir daudz augu ekstraktu un eļļu, kas lieliski mīkstina ādu.

 

Tīrošās un putojošās vielas var būt vairāk kā tikai kairinošas.

    Putojošās vai tīrošās vielas ir galvenā sastāvdaļa dušas želejās, sejas tīrītājos, matu šampūnos u.c.produktos.

    Vispopulārākās tirgū izmantotās putojošās vielas ir nātrija lauret sulfāts (Sodium Laureth Sulfate (SLES)), un nātrija lauril sulfāts (Sodium Lauryl Sulfate (SLS)), dietanolamīns (Diethanolamine (DEA)), trietanolamīns (Triethanolamine (TEA)), TEA-lauril sulfāts (TEA-lauryl sulfate) un kokamidopropil betaīns (Cocamidopropyl Betaine).

    Gan SLS, gan SLES ir bieži sastopami automašīnu šampūnos, garāžu grīdu tīrītājos un motora mazgāšanas līdzekļos. Japānā pētījumos ir atklāts, ka SLS ir mutagēns (var izraisīt mutācijas). Saskaņā ar toksikologu viedokli jebkura ķīmiska viela, kas spēj izraisīt mutācijas, palielina risku saslimt ar vēzi. Turklāt saskaņā ar pētījumiem SLS un SLES ir vienīgās mazgājošās vielas šampūnos un tīrītājos, kuras iekļūst asinsrites sistēmā. 

    Marks Fīrers (Mark Fearer) rakstā „Bīstamais skaistums” ("Dangerous Beauty") raksta, ka „Amerikas Toksikoloģijas Koledžas pētījumos dzīvniekiem, uz kuriem izmēģināja SLS, izveidojās acu bojājumi, kā arī depresija, apgrūtināta elpošana, caureja, nopietns ādas kairinājums un korozija un pat nāve.”

    Bērnu acis arī ir pakļautas riskam. „Pētījumi pierādīja, ka SLS traucē bērnu acīm pareizi attīstīties, izšķīdinot proteīnus un neļaujot acīm strukturāli pareizi veidoties. Un šie bojājumi bija paliekoši.” Citos pētījumos atklājies, ka SLS var bojāt imūnsistēmu, it īpaši ādas līmenī. „Nātrija lauril sulfāta proteīnus šķīdinošo īpašību dēļ ādas slāņi var atdalīties un iekaist.”

    SLS ir viena no visbīstamākajām sastāvdaļām kosmētiskajos līdzekļos ne tikai pati par sevi, bet arī, kā pētījumos atklāts, „SLS apvienojumā ar citām ķīmiskām vielām var pārveidoties par nitrozamīniem – potenciālām kancerogēnām vielām, kas liek organismam absorbēt nitrātus daudz lielākos apjomos, nekā lietojot ar nitrātiem piesārņotu pārtiku.”

    Saskaņā ar Amerikas Toksikoloģijas koledžas ziņojumu „SLS caur ādu viegli iekļūst organismā, un tā pārpalikumi saglabājas sirdī, aknās, plaušās un smadzenēs. Tas norāda uz to, cik nopietnus veselības draudus rada SLS, lietojot to šampūnos, tīrītājos un zobu pastās.”

DEA un TEA tiek izmantotas kā putojošas vielas un ir arī neitralizētāji kosmētiskajos līdzekļos. Tie lēni noārdās dabā, reaģē ar nitrātiem (no konservantiem) un veido nitrozamīnus – kancerogēnas vielas.

    Ādas mazgāšanai cilvēki izmanto dabīgas ziepes, kas izgatavotas no augu eļļām, un tās vēl joprojām ir visdrošākā pieejamā tīrošā viela.