Akmeņogļu darvas
krāsvielas
(coal tar dyes)
Kancerogēnās
krāsvielas, piemēram Blue #1 (zila) un Green #3 (zaļa) bieži vien tiek
papildinātas ar arsēnu un svinu.
Alumīnija
hlorhidrāts, alumīnija hlorīds, alumīnija sulfāts, alumīnija fenosulfāts
(Aluminium Chlorohydrate, Aluminium chloride, Aluminium
sulphate, Aluminium phenosulphate)
Bieži lietots sāļu pretsviedru līdzekļos.
Kad tas sajaucas ar sviedriem, kļūst ļoti skābs, kas var izraisīt ādas
kairināšanu. No citiem avotiem iegūts alumīnijs pētījumos tiek saistīts
ar dažādām smadzeņu slimībām, ieskaitot Alcheimera slimību.
Butilhidroksianizols (BHA
(Butylated
hydroxyanisole)) un butilhidroksitoluēns (BHT (Butylated
hydroxytoluene))
BHA un BHT ir
konservanti, ko visbiežāk izmanto kosmētikas, ādas kopšanas līdzekļos un
pārtikas produktos. BHA absorbējas caur ādu un saglabājas organisma
audos. Tas izraisa vēzi dzīvniekiem, iespējams arī cilvēkiem, un veido
mākslīgos estrogēnus.
Bronopols jeb
2-brom-2-nitropropān-1,3-diols
(BNPD
(Bronopol or 2-bromo-2-nitropropane-1,3-diol))
Satur formaldehīdu, kas ir kancerogēns un
neirotoksiks. Savienojumā ar DEA vai TEA veido nitrozamīnus.
Dietolamīni,
ar DEA saistītas sastāvdaļas stearamīds DEA, kokamīds DEA, lauramīds
DEA
(Diethanolamines (DEA)DEA-related ingredients
(Stearamide DEA, Cocamide DEA, Lauramide DEA))
DEA un tā
atvasinājumi tiek izmantoti ādas kopšanas līdzekļos un dažos tīrīšanas
līdzekļos, lai neitralizētu skābes un tās nekairinātu ādu. Lēni sadalās
vidē, reaģē ar dabīgajiem slāpekļa oksīdiem un piesārņotajā gaisā
esošajiem nātrija nitrītiem un veido nitrozamīnus – kancerogēnas vielas.
Dioksīns
(Dioxin)
Potenciāli
kancerogēns blakusprodukts, kas rodas papīra balināšanas procesā papīra
ražotnēs. Produkts, ievietots ar dioksīniem apstrādātā tarā, dažreiz
pats var absorbēt dioksīnus.
Etilēna diamino tetraacetāts, EDTA
(Ethylene-Diamino-Tetra-Acetate
(EDTA))
Sintētiski savienojumi, kas ir alternatīva
fosfātiem un ko izmanto kalcija un magnija daudzuma mazināšanai ūdenī.
EDTA izmanto arī kā putošanas stabilizatoru. Tas ļoti lēni sadalās un,
nonācis vidē, var izšķīdināt kaitīgus smagos metālus, ļaujot tiem atkal
atgriezties barības ķēdē.
Fluorīds (nātrija sonofluorofosfāts, nātrija fluorīds)
(Flouride
(Sodium Sonofluorophosphate, Sodium Flouride))
Potenciāls
kancerogēns. Īpaši bīstams fluorīds ir zobupastās, jo bērni, tīrot
zobus, norij ievērojamu daudzumu fluorīda, it īpaši, ja zobupastā ir arī
saharīns.
Fluorogleklis
(Fluorocarbon)
Var izraisīt vieglu
augšējo elpošanas ceļu kairinājumu. Bezkrāsaina, ugunsdroša gāze vai
šķidrums, ko bieži izmanto kā ‘dzinējspēku’ matu lakās.
Formaldehīds, Quaternium-15, DMDM hidantoīns,
MDM hidantoīns, metanāls (Formaldehyde (Quaternium-15, DMDM
Hydantoin, MDM Hydantoin, Methanal))
Lai arī netiek
izmantota kā viena no galvenajām sastāvdaļām, formaldehīds ir daudzu
mājsaimniecības preču sastāvā. Visbiežāk sastopams dušas želejās,
dezodorantos, dezinficējošos līdzekļos, baktericīdos un līmēs. Tas ir
ārkārtīgi kancerogēns un ļoti kairina elpošanas ceļus, un produktos
parādās kā konservants. Šo vielu saturošus produktus jāuzskata par
absolūti nepieņemamiem lietošanai.
Ftalāti
(Phthalates)
Ftalāti ir bieži
sastopami kosmētikas produktos, īpaši nagulakās, matu lakās, smaržās un
ādas losjonos, mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļos un dezodorantos. Tā
kā ftalāti ir toksiskas vielas, vides likumdošana ierobežo to izvadīšanu
gaisā, zemē un ūdenī; taču attiecībā uz plaša patēriņa precēm,
ieskaitot kosmētiku, ftalātu izmantošanas apjomam ierobežojumu nav.
Pie ftalātu
kaitīgās ietekmes uz veselību pieskaita aknu un nieru bojājumus,
iedzimtas vainas, samazinātu spermotozoīdu daudzumu, sēklinieku vēzi,
pāragru pubertātes iestāšanos meitenēm, pāragru krūšu dziedzeru
attīstību meitenēm un zēniem un citas reproduktīvās slimības. Ftalāti
visdrīzāk arī samazina vīriešu auglību.
Lanolīna savienojumi
(Lanolin
compounds)
Pētījumos atklāts, ka lanolīns bieži izraisa
ādas jutīgumu, izraisot alerģiskas ādas reakcijas. Lanolīns parasti
satur pesticīdus, ko izmanto aitām un vilnai.
Minerāleļļa (parafīns, parafīneļļa, šķidrais parafīns)
(Mineral
oil (paraffin, paraffin oil, paraffinum liquidum))
Naftas (jēlnaftas)
blakusprodukts. Minerāleļļu rūpniecībā izmanto kā smērvielu, taču to
bieži kā galveno sastāvdaļu izmanto arī bērnu eļļās un daudzos citos
ādas kopšanas produktos. Tāpat kā citas eļļas, arī minerāleļļa patiesībā
nav mitrinoša. Minerāleļļas molekulas ir pārāk lielas, lai iesūktos
matos vai ādā. Tā tikai padara ādu mīkstu uz tausti, jo minerāleļļa
pārklāj to. Minerāleļļas slānis, kas pārklāj ādu, aiztur mitrumu. Tas
traucē normālu ādas svīšanu, neļaujot ādai atbrīvoties no toksīniem,
atkritumvielām un mitruma un aizturot skābekļa iekļūšanu ādā. Īsāk
sakot, minerāleļļa pārklāj ādu un kavē elpošanu, kas izraisa toksīnu un
atkritumvielu uzkrāšanos, kas savukārt noved pie pūtītēm un citām ādas
problēmām. Minerāleļļa arī palēnina ādas funkcijas un normālu šūnu
veidošanos, kā rezultātā āda pāragri noveco.
Minerāleļļa izjauc
ādas dabisko imūnsistēmu un nomāc tās spēju elpot un absorbēt mitrumu un
barības vielas. Veselīga āda, kas spēj atbrīvoties no toksīniem vai
atkritumvielām, ir būtiska mūsu vispārējai veselībai, jo āda taču ir
lielākais nevajadzīgo vielu izvadīšanas orgāns cilvēka organismā.
Nātrija lauril sulfāts, nātrija laureāt sulfāts
(Sodium Lauryl Sulphate (SLS)
Sodium Laureth Sulphate (SLES))
Šos ķīmiskos
savienojumus, ko izmanto kā ķīmiskos tīrītājus un virsmaktīvās vielas,
var atrast automašīnu šampūnos, garāžu grīdu tīrītājos un motoru
mazgātājos. Taču vēl plašāk tos kā galveno sastāvdaļu izmanto kosmētikas
līdzekļos, zobupastās, matu kondicionieros un aptuveni 90% dušas
želejās, šampūnos un citos putojošos produktos. Iespējams, SLS ir
viskaitīgākā sastāvdaļa personīgās higiēnas produktos. Kādā pētījumā
atklājās, ka SLS ir sistēmisks un var iekļūt un saglabāties acīs,
smadzenēs, sirdī, aknās u.c. orgānos ar iespējamu kaitīgu iedarbību
ilgtermiņā.
SLS var kavēt dzīšanu, izraisīt kataraktu
pieaugušajiem un traucēt bērnu acu pareizu attīstību. Tas ir balts
pulveris, ko izmanto kā lētu ķīmisku tīrītāju, jo tas veido ārkārtīgi
daudz putu un burbuļu. SLS ir spēcīgs attaukotājs, kas sausina ādu un
matus. Tas ir arī kairinošs. SLES ir SLS spirta forma. Abas šīs vielas
kairina ādu, iekļūst tajā un vājina ādas dabisko barjeru. Kosmētikas
līdzekļos tos izmanto tāpēc, ka tie ir lēti. Pavisam nedaudz šīs vielas
veido ārkārtīgi daudz putu.
Nitrozamīni
(Nitrosamines)
DEA reaģē ar
nitrītiem, kuri kā konservanti vai indīgas vielas ir kosmētikas
produktos, un veido kancerogēnus, kas pazīstami kā nitrozodietanolamīns.
To var atrast praktiski visos kosmētikas produktos, kuru sastāvā ir
DEA.
Padimāts-O (oktil-dimetil-PABA)
(Padimate
-O (Octyl Dimethyl PABA))
Atrodams kosmētikas
produktos, īpaši saules aizsargkrēmos. Atbrīvojot nitrīnus, kas
savienojas ar DEA, padimāts-O var izraisīt nitrozamīnu veidošanos.
Parabēni
(Paraben)
Pazīstami arī kā
hidrobenzoāti. Šīs ķīmiskās vielas tiek plaši izmantotas kā konservanti
kosmētiskajos līdzekļos, jo tiem piemīt antibakteriālas un pretsēnīšu
īpašības. Šīs ķīmiskās vielas izraisa alerģijas un ādas problēmas.
Petrolātums
(Petrolatum)
Petrolātums,
parafīns jeb parafīneļļa un propilēnglikols ir izplatīti minerāleļļas
veidi kosmētikā. Tie šķīdina ādas dabīgās taukvielas un tādējādi
palielina dehidrāciju.
Polietilēnglikols
(Polyethylene
Glycol (PEG))
PEG tiek izmantots tīrītājos kā eļļas un tauku
šķīdinātājs, kā arī produktu struktūras biezinātājs. Bieži vien PEG
tiek lietots kodīgajos uzsmidzināmajos plīts tīrītājos. Tā nav tikai
kancerogēna viela. PEG arī izjauc ādas dabīgo mitruma līmeni, ārkārtīgi
novājinot imūnsistēmu.
Propilēnglikols
(Propylene
Glycol (PG))
Kosmētikas līdzekļos arī par „humectant”sauktais
propilēnglikols ir „rūpniecisks antifrīzs” un galvenā sastāvdaļa
bremžu un hidrauliskajos šķidrumos. Rūpniecībā to izmanto, lai sagrautu
proteīnu un šūnu struktūru (to, no kā ir veidota āda!), taču šo vielu
var atrast gandrīz visos dekoratīvās kosmētikas līdzekļos, matu kopšanas
produktos, losjonos, pēcskūšanās līdzekļos, dezodorantos, mutes
skalojamos līdzekļos, zobupastās un pat pārtikas pārstrādē. Pētījumos
atklāts, ka propilēnglikols ir spēcīgs ādas kairinātājs. Papildus nieru
bojājumiem tas var izraisīt aknu un smadzeņu
slimības.
Saharīns
(Sacharin)
Mākslīgais
saldinātājs saharīns ir sintētisks savienojums, ko iegūst no akmeņogļu
darvas. Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka tas izraisa urīnpūšļa
vēzi. Saharīns arī var veicināt citu kancerogēno vielu vēzi izraisošo
iedarbību.
Sintētiskās krāsas/krāsvielas
(Synthetic
Dye / Colorants (FD&C Blue No. 1, FD&C Yellow No 5 & 6,
D&C Red No. 33))
Lielākā daļa mākslīgo krāsu jev krāsvielu ir
izgatavotas uz naftas bāzes. Dažas ir toksiskas videi, citas var
izraisīt ādas kairinājumu. Tās izmanto, lai produktiem piešķirtu
visdažādākās krāsas, mēģinot tos padarīt atšķirīgus no pārējiem. Daudzos
gadījumos no kaitīgajām ķīmiskajām vielām izgavatotie produkti
patērētājam nešķiet pievilcīgi. Tādēļ, lai noslēptu produkta ‘netīrību’
un tajā pašā laikā padarītu to pievilcīgu, izmanto sintētiskās
krāsvielas. FD & C Blue 1 ir pazīstams kā
kancerogēna viela, FD & C 5 & 6 un D&C Red No. 33 – ir
atklāts, ka izraisa vēzi ne tikai tos apēdot, bet arī uzklājot uz ādas.
Smaržvielas
(Fragrances)
Pretēji
izplatītajai pārliecībai sintētiskās smaržvielas nesastāv tikai no
vienas sastāvdaļas, bet gan no simtiem ķīmisku vielu. Dažas no tām,
piemēram, metilēnhlorīds, ir kancerogēnas, citas savukārt var izraisīt
smadzeņu bojājumus. Saskaņā ar ASV Pārstāvju palātas Zinātnes un
tehnoloģijas komitejas ziņojumu 95% smaržvielās izmantoto ķīmisko vielu
ir mākslīgi savienojumi, kas iegūti no naftas!! Dažas no šīm
kancerogēnajām ķīmiskajām vielām ļoti viegli uzsūcas caur ādu.
Spirts
(izopropils)
(Alcohol (isopropyl))
Šo sastāvdaļu kā
šķīdinātāju var atrast matu krāsu skalošanas līdzekļos, skrubjos,
ķermeņa losjonos, pēcskūšanās losjonos, smaržās un daudzos citos
higiēnas produktos. Šo vielu iegūst no naftas, un to izmanto arī
antifrīzos, kā arī šellakā un atšķaidītās ēteriskajās eļļās kā
šķīdinātāju. Saskaņā ar Patērētāja kosmētikas sastāvdaļu
vārdnīcu („Consumer’s Dictionary of Cosmetic Ingredients”) šīs
vielas nonākšana gremošanas traktā vai tvaiku ieelpošana var radīt
galvassāpes, karstuma viļņus, reiboņus, depresiju, sliktu dūšu, vemšanu,
stāvokli, līdzīgu narkozes izraisītam, un komu. Fatāla deva ir aptuveni
30g.
Talks
(Talc)
Kosmētiskais talks
var būt kancerogēns, jo tas var būt piesārņots ar azbesta šķiedrām.
Plaši izmantojot to zīdaiņiem „mazuļu pūdera” veidā, talks var izraisīt
respiratoras problēmas no tā ieelpošanas, kas bieži vien beidzas ar
nāvi. Tika pierādīts, ka talka izmantošana ģenitāliju apvidū ir saistīta
ar līdz pat 3 – 4 reizes straujāku olnīcu vēža attīstību.
Trietanolamīns
(Triethanolamines
(TEA))
TEA izmanto ādas kopšanas līdzekļos un dažos
ķīmiskajos tīrītājos, lai neitralizētu skābes un padarītu produktus
nekairinošus. Lēni sadalās vidē, reaģē ar dabīgajiem slāpekļa oksīdiem
un piesārņotajā gaisā esošajiem nātrija nitrītiem un veido nitrozamīnus –
kancerogēnas vielas.
Triklozāns
(Triclosan)
Pazīstams
arī kā „Agent Orange”, triklozāns ir sistēmisku
pesticīdu/herbicīdu atvasinājums, ko bieži izmanto kā antibakteriālu
vielu ādas kopšanas līdzekļu ražošanā. Kaut arī šo vielu saturošu
produktus ražotāji apgalvo, ka tas ir drošs, ASV Vides Aizsardzības
aģentūra (The United States Environment Protection Agency
(EPA)) ir reģistrējusi to kā pesticīdu. Daudzu pesticīdu produktu
atkārtota lietošana ilgtermiņā var bojāt aknas, nieres, sirdi un
plaušas, slāpēt imūnsistēmu un izraisīt hormonālus traucējumus,
paralīzi, neauglību un smadzeņu asiņošanu. Neraugoties uz triklozāna
ārkārtīgo kaitīgumu, to plaši izmanto kā antibakteriālu sastāvdaļu
skaistumkopšanas produktu ražošanā.
Avots:
www.moom.com
